10. Dasamavaggo

(95) 1. Nirodhakathā

571. Upapattesiye pañcakkhandhe aniruddhe kiriyā pañcakkhandhā uppajjantīti? Āmantā. Dasannaṃ khandhānaṃ samodhānaṃ hoti, dasa khandhā sammukhībhāvaṃ āgacchantīti ? Na hevaṃ vattabbe…pe… dasannaṃ khandhānaṃ samodhānaṃ hoti, dasa khandhā sammukhībhāvaṃ āgacchantīti? Āmantā. Dvinnaṃ phassānaṃ…pe… dvinnaṃ cittānaṃ samodhānaṃ hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Upapattesiye pañcakkhandhe aniruddhe kiriyā cattāro khandhā uppajjantīti? Āmantā. Navannaṃ khandhānaṃ samodhānaṃ hoti, nava khandhā sammukhībhāvaṃ āgacchantīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… navannaṃ khandhānaṃ samodhānaṃ hoti, nava khandhā sammukhībhāvaṃ āgacchantīti? Āmantā. Dvinnaṃ phassānaṃ…pe… dvinnaṃ cittānaṃ samodhānaṃ hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Upapattesiye pañcakkhandhe aniruddhe kiriyāñāṇaṃ uppajjatīti? Āmantā. Channaṃ khandhānaṃ samodhānaṃ hoti, cha khandhā sammukhībhāvaṃ āgacchantīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… channaṃ khandhānaṃ samodhānaṃ hoti, cha khandhā sammukhībhāvaṃ āgacchantīti? Āmantā. Dvinnaṃ phassānaṃ…pe… dvinnaṃ cittānaṃ samodhānaṃ hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

572. Upapattesiye pañcakkhandhe niruddhe maggo uppajjatīti? Āmantā. Mato maggaṃ bhāveti, kālaṅkato maggaṃ bhāvetīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Nirodhakathā niṭṭhitā.

10. Dasamavaggo

(96) 2. Rūpaṃ maggotikathā

573. Maggasamaṅgissa rūpaṃ maggoti? Āmantā. Sārammaṇaṃ, atthi tassa āvaṭṭanā ābhogo samannāhāro manasikāro cetanā patthanā paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu anārammaṇaṃ, natthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Āmantā. Hañci anārammaṇaṃ, natthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhi; no ca vata re vattabbe – ‘‘maggasamaṅgissa rūpaṃ maggo’’ti.

Sammāvācā maggoti? Āmantā. Sārammaṇā, atthi tāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu anārammaṇā, natthi tāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Āmantā. Hañci anārammaṇā, natthi tāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhi; no ca vata re vattabbe – ‘‘sammāvācā maggo’’ti.

Sammākammanto …pe… sammāājīvo maggoti? Āmantā. Sārammaṇo, atthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu anārammaṇo, natthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Āmantā . Hañci anārammaṇo, natthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhi; no ca vata re vattabbe – ‘‘sammāājīvo maggo’’ti.



10. 第十品
(95) 1. 灭尽论
问：当生起的五蕴未灭尽时，功用的五蕴生起吗？答：是的。
问：是否有十蕴的集合,十蕴现前吗？答：不应如此说...
问：是否有十蕴的集合,十蕴现前吗？答：是的。
问：是否有两种触...两种心的集合吗？答：不应如此说...
问：当生起的五蕴未灭尽时，功用的四蕴生起吗？答：是的。
问：是否有九蕴的集合,九蕴现前吗？答：不应如此说...
问：是否有九蕴的集合,九蕴现前吗？答：是的。
问：是否有两种触...两种心的集合吗？答：不应如此说...
问：当生起的五蕴未灭尽时，功用的智生起吗？答：是的。
问：是否有六蕴的集合,六蕴现前吗？答：不应如此说...
问：是否有六蕴的集合,六蕴现前吗？答：是的。
问：是否有两种触...两种心的集合吗？答：不应如此说...
问：当生起的五蕴灭尽时，道生起吗？答：是的。
问：死者修道，死亡者修道吗？答：不应如此说...
灭尽论终。
10. 第十品
(96) 2. 色是道支论
问：具足道者的色是道吗？答：是的。
问：它是有所缘的,有转向、注意、省察、作意、思、愿望、决意吗？答：不应如此说...
问：难道它不是无所缘的,没有转向...决意吗？答：是的。
问：如果它是无所缘的,没有转向...决意,那么就不应该说"具足道者的色是道"。
问：正语是道吗？答：是的。
问：它是有所缘的,有转向...决意吗？答：不应如此说...
问：难道它不是无所缘的,没有转向...决意吗？答：是的。
问：如果它是无所缘的,没有转向...决意,那么就不应该说"正语是道"。
问：正业...正命是道吗？答：是的。
问：它是有所缘的,有转向...决意吗？答：不应如此说...
问：难道它不是无所缘的,没有转向...决意吗？答：是的。
问：如果它是无所缘的,没有转向...决意,那么就不应该说"正命是道"。

574. Sammādiṭṭhi maggo, sā ca sārammaṇā, atthi tāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Āmantā. Sammāvācā maggo, sā ca sārammaṇā, atthi tāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe …pe… sammādiṭṭhi maggo, sā ca sārammaṇā, atthi tāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Āmantā. Sammākammanto…pe… sammāājīvo maggo, so ca sārammaṇo, atthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammāsaṅkappo…pe… sammāvāyāmo…pe… sammāsati…pe….

Sammāsamādhi maggo, so ca sārammaṇo, atthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Āmantā. Sammāvācā maggo, sā ca sārammaṇā, atthi tāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammāsamādhi maggo, so ca sārammaṇo, atthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Āmantā. Sammākammanto…pe… sammāājīvo maggo, so ca sārammaṇo, atthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sammāvācā maggo, sā ca anārammaṇā, natthi tāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Āmantā. Sammādiṭṭhi maggo, sā ca anārammaṇā, natthi tāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammāvācā maggo, sā ca anārammaṇā, natthi tāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Āmantā. Sammāsaṅkappo…pe… sammāvāyāmo… sammāsati … sammāsamādhi maggo, so ca anārammaṇo, natthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sammākammanto …pe… sammāājīvo maggo, so ca anārammaṇo, natthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Āmantā. Sammādiṭṭhi… sammāsaṅkappo… sammāvāyāmo… sammāsati…pe… sammāsamādhi maggo, so ca anārammaṇo, natthi tassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

575. Na vattabbaṃ – ‘‘maggasamaṅgissa rūpaṃ maggo’’ti? Āmantā. Nanu sammāvācā sammākammanto sammāājīvo maggoti? Āmantā. Hañci sammāvācā sammākammanto sammāājīvo maggo, tena vata re vattabbe – ‘‘maggasamaṅgissa rūpaṃ maggo’’ti.

Rūpaṃ maggotikathā niṭṭhitā.

10. Dasamavaggo

(97) 3. Pañcaviññāṇasamaṅgissa maggakathā

576. Pañcaviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanāti? Āmantā. Nanu pañcaviññāṇā uppannavatthukā uppannārammaṇāti? Āmantā. Hañci pañcaviññāṇā uppannavatthukā uppannārammaṇā, no ca vata re vattabbe – ‘‘pañcaviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā’’ti.

Nanu pañcaviññāṇā purejātavatthukā purejātārammaṇā ajjhattikavatthukā bāhirārammaṇā asambhinnavatthukā asambhinnārammaṇā nānāvatthukā nānārammaṇā na aññamaññassa gocaravisayaṃ paccanubhonti, na asamannāhārā uppajjanti, na amanasikārā uppajjanti, na abbokiṇṇā uppajjanti, na apubbaṃ acarimaṃ uppajjanti, na aññamaññassa samanantarā uppajjanti, nanu pañcaviññāṇā anābhogāti? Āmantā. Hañci pañcaviññāṇā anābhogā, no ca vata re vattabbe – ‘‘pañcaviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā’’ti.



问：正见是道,它是有所缘的,有转向...决意吗?答：是的。
问：正语是道,它是有所缘的,有转向...决意吗?答：不应如此说...
问：正见是道,它是有所缘的,有转向...决意吗?答：是的。
问：正业...正命是道,它是有所缘的,有转向...决意吗?答：不应如此说...
问：正思惟...正精进...正念...
问：正定是道,它是有所缘的,有转向...决意吗?答：是的。
问：正语是道,它是有所缘的,有转向...决意吗?答：不应如此说...
问：正定是道,它是有所缘的,有转向...决意吗?答：是的。
问：正业...正命是道,它是有所缘的,有转向...决意吗?答：不应如此说...
问：正语是道,它是无所缘的,没有转向...决意吗?答：是的。
问：正见是道,它是无所缘的,没有转向...决意吗?答：不应如此说...
问：正语是道,它是无所缘的,没有转向...决意吗?答：是的。
问：正思惟...正精进...正念...正定是道,它是无所缘的,没有转向...决意吗?答：不应如此说...
问：正业...正命是道,它是无所缘的,没有转向...决意吗?答：是的。
问：正见...正思惟...正精进...正念...正定是道,它是无所缘的,没有转向...决意吗?答：不应如此说...
问：不应该说"具足道者的色是道"吗?答：是的。
问：难道正语、正业、正命不是道吗?答：是的。
问：如果正语、正业、正命是道,那么就应该说"具足道者的色是道"。
色是道支论终。
10. 第十品
(97) 3. 具五识者的道论
问：具五识者有道的修习吗?答：是的。
问：难道五识不是依已生起的所依和已生起的所缘而生起的吗?答：是的。
问：如果五识是依已生起的所依和已生起的所缘而生起的,那么就不应该说"具五识者有道的修习"。
问：难道五识不是依先生的所依和先生的所缘、内在的所依和外在的所缘、未混合的所依和未混合的所缘、各别的所依和各别的所缘而生起的吗?它们不是不经历彼此的境界、不是不作意而生起、不是不作意而生起、不是不间断地生起、不是不前后生起、不是不相续地生起的吗?难道五识不是无功用的吗?答：是的。
问：如果五识是无功用的,那么就不应该说"具五识者有道的修习"。

577. Cakkhuviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanāti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… cakkhuviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇanti? Āmantā. ‘‘Cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇa’’nti – attheva suttantoti? Natthi. ‘‘Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa’’nti – attheva suttantoti? Āmantā. Hañci ‘‘cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa’’nti – attheva suttanto, no ca vata re vattabbe – ‘‘cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇa’’nti.

578. Cakkhuviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanāti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… cakkhuviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanāti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ phassaṃ ārabbha…pe… vedanaṃ ārabbha… saññaṃ ārabbha … cetanaṃ ārabbha… cittaṃ ārabbha… cakkhuṃ ārabbha… kāyaṃ ārabbha…pe… saddaṃ ārabbha…pe… phoṭṭhabbaṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Manoviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā, manoviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā, cakkhuviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… manoviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā, manoviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā, cakkhuviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… manoviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā, manoviññāṇaṃ phassaṃ ārabbha… vedanaṃ ārabbha…pe… phoṭṭhabbaṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā, cakkhuviññāṇaṃ phassaṃ ārabbha… vedanaṃ ārabbha…pe… phoṭṭhabbaṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

579. Na vattabbaṃ – ‘‘pañcaviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā’’ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī…pe… sotena saddaṃ sutvā…pe… ghānena gandhaṃ ghāyitvā…pe… jivhāya rasaṃ sāyitvā…pe… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī’’ti! [ma. ni. 1.349; a. ni. 4.37] Attheva suttantoti? Āmantā . Tena hi pañcaviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanāti.

Pañcaviññāṇasamaṅgissa maggakathā niṭṭhitā.

10. Dasamavaggo

(98) 4. Pañcaviññāṇā kusalāpi akusalāpītikathā



问：具眼识者有道的修习吗？答：是的。
问：眼识缘空性而生起吗？答：不应如此说...
问：眼识缘空性而生起吗？答：是的。
问：眼识是依眼和空性而生起的吗？答：不应如此说...
问：眼识是依眼和空性而生起的吗？答：是的。
问：有这样的经典说"眼识是依眼和空性而生起的"吗？答：没有。
问：有这样的经典说"眼识是依眼和色而生起的"吗？答：是的。
问：如果有经典说"眼识是依眼和色而生起的",那么就不应该说"眼识是依眼和空性而生起的"。
问：具眼识者有道的修习吗？答：是的。
问：眼识缘过去未来而生起吗？答：不应如此说...
问：具眼识者有道的修习吗？答：是的。
问：眼识缘触而生起...缘受而生起...缘想而生起...缘思而生起...缘心而生起...缘眼而生起...缘身而生起...缘声而生起...缘触而生起吗？答：不应如此说...
问：具意识者有道的修习,意识缘空性而生起吗？答：是的。
问：具眼识者有道的修习,眼识缘空性而生起吗？答：不应如此说...
问：具意识者有道的修习,意识缘过去未来而生起吗？答：是的。
问：具眼识者有道的修习,眼识缘过去未来而生起吗？答：不应如此说...
问：具意识者有道的修习,意识缘触而生起...缘受而生起...缘触而生起吗？答：是的。
问：具眼识者有道的修习,眼识缘触而生起...缘受而生起...缘触而生起吗？答：不应如此说...
问：不应该说"具五识者有道的修习"吗？答：是的。
问：难道世尊不是说过:"在此,诸比丘,比丘以眼见色不取相、不取随相...以耳闻声...以鼻嗅香...以舌尝味...以身触所触不取相、不取随相"吗？有这样的经典吗？答：是的。
问：那么具五识者就有道的修习。
具五识者的道论终。
10. 第十品
(98) 4. 五识是善或不善论

580. Pañcaviññāṇā kusalāpi akusalāpīti? Āmantā. Nanu pañcaviññāṇā uppannavatthukā uppannārammaṇāti? Āmantā. Hañci pañcaviññāṇā uppannavatthukā uppannārammaṇā, no ca vata re vattabbe – ‘‘pañcaviññāṇā kusalāpi akusalāpī’’ti. Nanu pañcaviññāṇā purejātavatthukā purejātārammaṇā ajjhattikavatthukā bāhirārammaṇā asambhinnavatthukā asambhinnārammaṇā nānāvatthukā nānārammaṇā na aññamaññassa gocaravisayaṃ paccanubhonti, na asamannāhārā uppajjanti, na amanasikārā uppajjanti, na abbokiṇṇā uppajjanti, na apubbaṃ acarimaṃ uppajjanti, na aññamaññassa samanantarā uppajjanti, nanu pañcaviññāṇā anābhogāti? Āmantā. Hañci pañcaviññāṇā anābhogā, no ca vata re vattabbe – ‘‘pañcaviññāṇā kusalāpi akusalāpī’’ti.

581. Cakkhuviññāṇaṃ kusalanti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… cakkhuviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇanti? Na hevaṃ vattabbe. Cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇanti? Āmantā. Cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇa’’nti – attheva suttantoti? Natthi. ‘‘Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa’’nti – attheva suttantoti? Āmantā . Hañci ‘‘cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa’’nti – attheva suttanto, no ca vata re vattabbe – ‘‘cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇa’’nti.

582. Cakkhuviññāṇaṃ kusalampi akusalampīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe…. Cakkhuviññāṇaṃ kusalampi akusalampīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ phassaṃ ārabbha…pe… cittaṃ ārabbha… cakkhuṃ ārabbha…pe… kāyaṃ ārabbha… saddaṃ ārabbha…pe… phoṭṭhabbaṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Manoviññāṇaṃ kusalampi akusalampi, manoviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ kusalampi akusalampi, cakkhuviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… manoviññāṇaṃ kusalampi akusalampi, manoviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ kusalampi akusalampi, cakkhuviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… manoviññāṇaṃ kusalampi akusalampi, manoviññāṇaṃ phassaṃ ārabbha…pe… cittaṃ ārabbha…pe… kāyaṃ ārabbha … saddaṃ ārabbha …pe… phoṭṭhabbaṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ kusalampi akusalampi, cakkhuviññāṇaṃ phassaṃ ārabbha…pe… phoṭṭhabbaṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

583. Na vattabbaṃ – ‘‘pañcaviññāṇā kusalāpi akusalāpī’’ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti…pe… na nimittaggāhī hoti…pe… sotena saddaṃ sutvā…pe… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti…pe… na nimittaggāhī hotī’’ti! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi pañcaviññāṇā kusalāpi akusalāpīti.

Pañcaviññāṇā kusalāpi akusalāpītikathā niṭṭhitā.

10. Dasamavaggo

(99) 5. Sābhogātikathā



580. Pañcaviññāṇā kusalāpi akusalāpīti? Āmantā. Nanu pañcaviññāṇā uppannavatthukā uppannārammaṇāti? Āmantā. Hañci pañcaviññāṇā uppannavatthukā uppannārammaṇā, no ca vata re vattabbe – ‘‘pañcaviññāṇā kusalāpi akusalāpī’’ti. Nanu pañcaviññāṇā purejātavatthukā purejātārammaṇā ajjhattikavatthukā bāhirārammaṇā asambhinnavatthukā asambhinnārammaṇā nānāvatthukā nānārammaṇā na aññamaññassa gocaravisayaṃ paccanubhonti, na asamannāhārā uppajjanti, na amanasikārā uppajjanti, na abbokiṇṇā uppajjanti, na apubbaṃ acarimaṃ uppajjanti, na aññamaññassa samanantarā uppajjanti, nanu pañcaviññāṇā anābhogāti? Āmantā. Hañci pañcaviññāṇā anābhogā, no ca vata re vattabbe – ‘‘pañcaviññāṇā kusalāpi akusalāpī’’ti.

581. Cakkhuviññāṇaṃ kusalanti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… cakkhuviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇanti? Na hevaṃ vattabbe. Cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇanti? Āmantā. Cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇa’’nti – attheva suttantoti? Natthi. ‘‘Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa’’nti – attheva suttantoti? Āmantā . Hañci ‘‘cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa’’nti – attheva suttanto, no ca vata re vattabbe – ‘‘cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇa’’nti.

582. Cakkhuviññāṇaṃ kusalampi akusalampīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe…. Cakkhuviññāṇaṃ kusalampi akusalampīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ phassaṃ ārabbha…pe… cittaṃ ārabbha… cakkhuṃ ārabbha…pe… kāyaṃ ārabbha… saddaṃ ārabbha…pe… phoṭṭhabbaṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Manoviññāṇaṃ kusalampi akusalampi, manoviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ kusalampi akusalampi, cakkhuviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… manoviññāṇaṃ kusalampi akusalampi, manoviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ kusalampi akusalampi, cakkhuviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… manoviññāṇaṃ kusalampi akusalampi, manoviññāṇaṃ phassaṃ ārabbha…pe… cittaṃ ārabbha…pe… kāyaṃ ārabbha … saddaṃ ārabbha …pe… phoṭṭhabbaṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ kusalampi akusalampi, cakkhuviññāṇaṃ phassaṃ ārabbha…pe… phoṭṭhabbaṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

583. Na vattabbaṃ – ‘‘pañcaviññāṇā kusalāpi akusalāpī’’ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti…pe… na nimittaggāhī hoti…pe… sotena saddaṃ sutvā…pe… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti…pe… na nimittaggāhī hotī’’ti! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi pañcaviññāṇā kusalāpi akusalāpīti.

Pañcaviññāṇā kusalāpi akusalāpītikathā niṭṭhitā.

10. Dasamavaggo

(99) 5. Sābhogātikathā




#### 注意此处是断点重试开始位置，可能需要清理此位置之前的一次翻译 ####
以下是完整的直译:
580.\ 五识是善的也是不善的吗?是的。五识不是以已生起的所依和已生起的所缘为条件吗?是的。如果五识以已生起的所依和已生起的所缘为条件,那么就不应该说"五识是善的也是不善的"。五识不是以前生的所依和前生的所缘为条件,以内在的所依和外在的所缘为条件,以未混合的所依和未混合的所缘为条件,以不同的所依和不同的所缘为条件,不相互经验对方的境界,不是在不作意的情况下生起,不是在不作意的情况下生起,不是间断地生起,不是前后同时生起,不是相互紧接着生起,五识不是无功用的吗?是的。如果五识是无功用的,那么就不应该说"五识是善的也是不善的"。
581.\ 眼识是善的吗?是的。眼识缘空性而生起吗?不应该这样说...眼识缘空性而生起吗?是的。眼识是缘眼根和空性而生起的吗?不应该这样说。眼识是缘眼根和空性而生起的吗?是的。"眼识是缘眼根和空性而生起的"这样的经文存在吗?不存在。"眼识是缘眼根和色法而生起的"这样的经文存在吗?是的。如果"眼识是缘眼根和色法而生起的"这样的经文存在,那么就不应该说"眼识是缘眼根和空性而生起的"。
582.\ 眼识是善的也是不善的吗?是的。眼识缘过去未来而生起吗?不应该这样说...眼识是善的也是不善的吗?是的。眼识缘触而生起吗?...缘心而生起吗?...缘眼根而生起吗?...缘身体而生起吗?...缘声音而生起吗?...缘触觉而生起吗?不应该这样说...
意识是善的也是不善的,意识缘空性而生起吗?是的。眼识是善的也是不善的,眼识缘空性而生起吗?不应该这样说...意识是善的也是不善的,意识缘过去未来而生起吗?是的。眼识是善的也是不善的,眼识缘过去未来而生起吗?不应该这样说...意识是善的也是不善的,意识缘触而生起吗?...缘心而生起吗?...缘身体而生起吗?...缘声音而生起吗?...缘触觉而生起吗?是的。眼识是善的也是不善的,眼识缘触而生起吗?...缘触觉而生起吗?不应该这样说...
583.\ 不应该说"五识是善的也是不善的"吗?是的。世尊不是说过:"比丘们,在这里,比丘以眼见色后,执取相...不执取相...以耳闻声后...以身触触觉后,执取相...不执取相"吗?这样的经文存在吗?是的。那么五识就是善的也是不善的。
五识是善的也是不善的的讨论结束。
第十品
(99) 5. 有功用的讨论

584. Pañcaviññāṇā sābhogāti? Āmantā. Nanu pañcaviññāṇā uppannavatthukā uppannārammaṇāti? Āmantā. Hañci pañcaviññāṇā uppannavatthukā uppannārammaṇā, no ca vata re vattabbe – ‘‘pañcaviññāṇā sābhogā’’ti. Nanu pañcaviññāṇā purejātavatthukā purejātārammaṇā ajjhattikavatthukā bāhirārammaṇā asambhinnavatthukā asambhinnārammaṇā nānāvatthukā nānārammaṇā na aññamaññassa gocaravisayaṃ paccanubhonti, na asamannāhārā uppajjanti, na amanasikārā uppajjanti, na abbokiṇṇā uppajjanti, na apubbaṃ acarimaṃ uppajjanti, nanu pañcaviññāṇā na aññamaññassa samanantarā uppajjantīti? Āmantā. Hañci pañcaviññāṇā na aññamaññassa samanantarā uppajjanti, no ca vata re vattabbe – ‘‘pañcaviññāṇā sābhogā’’ti.

585. Cakkhuviññāṇaṃ sābhoganti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… cakkhuviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇanti? Āmantā. ‘‘Cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇa’’nti – attheva suttantoti? Natthi…pe… ‘‘cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa’’nti – attheva suttantoti? Āmantā. Hañci ‘‘cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa’’nti – attheva suttanto, no ca vata re vattabbe – ‘‘cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇa’’nti.

Cakkhuviññāṇaṃ sābhoganti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… cakkhuviññāṇaṃ sābhoganti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ phassaṃ ārabbha…pe… phoṭṭhabbaṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… manoviññāṇaṃ sābhogaṃ, manoviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ sābhogaṃ, cakkhuviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… manoviññāṇaṃ sābhogaṃ, manoviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ sābhogaṃ, cakkhuviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… manoviññāṇaṃ sābhogaṃ, manoviññāṇaṃ phassaṃ ārabbha…pe… phoṭṭhabbaṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ sābhogaṃ, cakkhuviññāṇaṃ phassaṃ ārabbha…pe… phoṭṭhabbaṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

586. Na vattabbaṃ – ‘‘pañcaviññāṇā sābhogā’’ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti…pe… na nimittaggāhī hoti…pe… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti…pe… na nimittaggāhī hotī’’ti! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi pañcaviññāṇā sābhogāti…pe….

Sābhogātikathā niṭṭhitā.

10. Dasamavaggo

(100) 6. Dvīhisīlehikathā



584. Pañcaviññāṇā sābhogāti? Āmantā. Nanu pañcaviññāṇā uppannavatthukā uppannārammaṇāti? Āmantā. Hañci pañcaviññāṇā uppannavatthukā uppannārammaṇā, no ca vata re vattabbe – ‘‘pañcaviññāṇā sābhogā’’ti. Nanu pañcaviññāṇā purejātavatthukā purejātārammaṇā ajjhattikavatthukā bāhirārammaṇā asambhinnavatthukā asambhinnārammaṇā nānāvatthukā nānārammaṇā na aññamaññassa gocaravisayaṃ paccanubhonti, na asamannāhārā uppajjanti, na amanasikārā uppajjanti, na abbokiṇṇā uppajjanti, na apubbaṃ acarimaṃ uppajjanti, nanu pañcaviññāṇā na aññamaññassa samanantarā uppajjantīti? Āmantā. Hañci pañcaviññāṇā na aññamaññassa samanantarā uppajjanti, no ca vata re vattabbe – ‘‘pañcaviññāṇā sābhogā’’ti.

585. Cakkhuviññāṇaṃ sābhoganti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… cakkhuviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇanti? Āmantā. ‘‘Cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇa’’nti – attheva suttantoti? Natthi…pe… ‘‘cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa’’nti – attheva suttantoti? Āmantā. Hañci ‘‘cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa’’nti – attheva suttanto, no ca vata re vattabbe – ‘‘cakkhuñca paṭicca suññatañca uppajjati cakkhuviññāṇa’’nti.

Cakkhuviññāṇaṃ sābhoganti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… cakkhuviññāṇaṃ sābhoganti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ phassaṃ ārabbha…pe… phoṭṭhabbaṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… manoviññāṇaṃ sābhogaṃ, manoviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ sābhogaṃ, cakkhuviññāṇaṃ suññataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… manoviññāṇaṃ sābhogaṃ, manoviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ sābhogaṃ, cakkhuviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… manoviññāṇaṃ sābhogaṃ, manoviññāṇaṃ phassaṃ ārabbha…pe… phoṭṭhabbaṃ ārabbha uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ sābhogaṃ, cakkhuviññāṇaṃ phassaṃ ārabbha…pe… phoṭṭhabbaṃ ārabbha uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

586. Na vattabbaṃ – ‘‘pañcaviññāṇā sābhogā’’ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti…pe… na nimittaggāhī hoti…pe… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti…pe… na nimittaggāhī hotī’’ti! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi pañcaviññāṇā sābhogāti…pe….

Sābhogātikathā niṭṭhitā.

10. Dasamavaggo

(100) 6. Dvīhisīlehikathā




#### 注意此处是断点重试开始位置，可能需要清理此位置之前的一次翻译 ####
我来直译这段佛教文献：
584. "五识是有意识的吗？"是的。"五识不是依已生起的所依和已生起的所缘而生起的吗？"是的。如果五识是依已生起的所依和已生起的所缘而生起的，那就不应该说"五识是有意识的"。五识不是依前生的所依和前生的所缘而生起的吗？不是依内在的所依和外在的所缘而生起的吗？不是依不混杂的所依和不混杂的所缘而生起的吗？不是依各别的所依和各别的所缘而生起的吗？它们不是不互相感知对方的境界的吗？不是不作意就不生起的吗？不是不专注就不生起的吗？不是不间断地生起的吗？不是前后相续地生起的吗？五识不是不互相紧接着生起的吗？是的。如果五识不是互相紧接着生起的，那就不应该说"五识是有意识的"。
585. "眼识是有意识的吗？"是的。"眼识缘空性而生起吗？"不应该这样说......"眼识缘空性而生起吗？"是的。"依眼根和空性而生起眼识吗？"不应该这样说......依眼根和空性而生起眼识吗？是的。"依眼根和空性而生起眼识"这样的经文存在吗？不存在......"依眼根和色而生起眼识"这样的经文存在吗？是的。如果"依眼根和色而生起眼识"这样的经文存在，那就不应该说"依眼根和空性而生起眼识"。
"眼识是有意识的吗？"是的。"眼识缘过去未来而生起吗？"不应该这样说......眼识是有意识的吗？是的。"眼识缘触而生起吗？......缘触境而生起吗？"不应该这样说......意识是有意识的，意识缘空性而生起吗？是的。眼识是有意识的，眼识缘空性而生起吗？不应该这样说......意识是有意识的，意识缘过去未来而生起吗？是的。眼识是有意识的，眼识缘过去未来而生起吗？不应该这样说......意识是有意识的，意识缘触而生起吗？......缘触境而生起吗？是的。眼识是有意识的，眼识缘触而生起吗？......缘触境而生起吗？不应该这样说......
586. "不应该说'五识是有意识的'吗？"是的。世尊不是说过："在此，比丘们，比丘以眼见色后，执取相......不执取相......以身触触境后，执取相......不执取相"吗？这样的经文存在吗？是的。那么五识就是有意识的......
有意识论终。
第十品
(100) 6. 二戒论

587. Maggasamaṅgī dvīhi sīlehi samannāgatoti? Āmantā. Maggasamaṅgī dvīhi phassehi dvīhi vedanāhi dvīhi saññāhi dvīhi cetanāhi dvīhi cittehi dvīhi saddhāhi dvīhi vīriyehi dvīhi satīhi dvīhi samādhīhi dvīhi paññāhi samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Maggasamaṅgī lokiyena sīlena samannāgatoti? Āmantā. Maggasamaṅgī lokiyena phassena lokiyāya vedanāya lokiyāya paññāya lokiyāya cetanāya lokiyena cittena lokiyāya saddhāya lokiyena vīriyena lokiyāya satiyā lokiyena samādhinā lokiyāya paññāya samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Maggasamaṅgī lokiyena ca lokuttarena ca sīlena samannāgatoti? Āmantā. Maggasamaṅgī lokiyena ca lokuttarena ca phassena samannāgato…pe… lokiyāya ca lokuttarāya ca paññāya samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… maggasamaṅgī lokiyena sīlena samannāgatoti? Āmantā. Maggasamaṅgī puthujjanoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

588. Maggasamaṅgī lokiyāya sammāvācāya samannāgatoti? Āmantā. Maggasamaṅgī lokiyāya sammādiṭṭhiyā samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… maggasamaṅgī lokiyāya sammāvācāya samannāgatoti ? Āmantā. Maggasamaṅgī lokiyena sammāsaṅkappena…pe… lokiyena sammāvāyāmena…pe… lokiyāya sammāsatiyā…pe… lokiyena sammāsamādhinā samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… maggasamaṅgī lokiyena sammākammantena…pe… lokiyena sammāājīvena samannāgatoti? Āmantā. Maggasamaṅgī lokiyāya sammādiṭṭhiyā…pe… lokiyena sammāsamādhinā samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Maggasamaṅgī lokiyāya ca lokuttarāya ca sammāvācāya samannāgatoti? Āmantā. Maggasamaṅgī lokiyāya ca lokuttarāya ca sammādiṭṭhiyā samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… maggasamaṅgī lokiyāya ca lokuttarāya ca sammāvācāya samannāgatoti? Āmantā. Maggasamaṅgī lokiyena ca lokuttarena ca sammāsaṅkappena…pe… lokiyena ca lokuttarena ca sammāvāyāmena …pe… lokiyāya ca lokuttarāya ca sammāsatiyā…pe… lokiyena ca lokuttarena ca sammāsamādhinā samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Maggasamaṅgī lokiyena ca lokuttarena ca sammākammantena…pe… sammāājīvena samannāgatoti? Āmantā. Maggasamaṅgī lokiyāya ca lokuttarāya ca sammādiṭṭhiyā samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… maggasamaṅgī lokiyena ca lokuttarena ca sammāājīvena samannāgatoti? Āmantā . Maggasamaṅgī lokiyena ca lokuttarena ca sammāsaṅkappena…pe… lokiyena ca lokuttarena ca sammāsamādhinā samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

589. Na vattabbaṃ – ‘‘maggasamaṅgī dvīhi sīlehi samannāgato’’ti? Āmantā. Lokiye sīle niruddhe maggo uppajjatīti? Āmantā. Dussīlo khaṇḍasīlo chinnasīlo maggaṃ bhāvetīti? Na hevaṃ vattabbe …pe… tena hi maggasamaṅgī dvīhi sīlehi samannāgatoti.

Dvīhisīlehikathā niṭṭhitā.

10. Dasamavaggo

(101) 7. Sīlaṃ acetasikantikathā



我将完整直译这段佛教文献：
587. "具足道者具有两种戒吗？"是的。"具足道者具有两种触、两种受、两种想、两种思、两种心、两种信、两种精进、两种念、两种定、两种慧吗？"不应该这样说......
"具足道者具有世间戒吗？"是的。"具足道者具有世间触、世间受、世间想、世间思、世间心、世间信、世间精进、世间念、世间定、世间慧吗？"不应该这样说......
"具足道者具有世间和出世间两种戒吗？"是的。"具足道者具有世间和出世间两种触吗？......具有世间和出世间两种慧吗？"不应该这样说......具足道者具有世间戒吗？是的。"具足道者是凡夫吗？"不应该这样说......
588. "具足道者具有世间正语吗？"是的。"具足道者具有世间正见吗？"不应该这样说......具足道者具有世间正语吗？是的。"具足道者具有世间正思惟吗？......具有世间正精进吗？......具有世间正念吗？......具有世间正定吗？"不应该这样说......具足道者具有世间正业吗？......具有世间正命吗？是的。"具足道者具有世间正见吗？......具有世间正定吗？"不应该这样说......
"具足道者具有世间和出世间两种正语吗？"是的。"具足道者具有世间和出世间两种正见吗？"不应该这样说......具足道者具有世间和出世间两种正语吗？是的。"具足道者具有世间和出世间两种正思惟吗？......具有世间和出世间两种正精进吗？......具有世间和出世间两种正念吗？......具有世间和出世间两种正定吗？"不应该这样说......
"具足道者具有世间和出世间两种正业吗？......具有世间和出世间两种正命吗？"是的。"具足道者具有世间和出世间两种正见吗？"不应该这样说......具足道者具有世间和出世间两种正命吗？是的。"具足道者具有世间和出世间两种正思惟吗？......具有世间和出世间两种正定吗？"不应该这样说......
589. "不应该说'具足道者具有两种戒'吗？"是的。"世间戒灭尽后道生起吗？"是的。"破戒者、戒不完全者、戒已断者修道吗？"不应该这样说......那么具足道者就具有两种戒。
二戒论终。
第十品
(101) 7. 戒非心所论

590. Sīlaṃ acetasikanti? Āmantā. Rūpaṃ…pe… nibbānaṃ…pe… cakkhāyatanaṃ …pe… kāyāyatanaṃ… rūpāyatanaṃ…pe… phoṭṭhabbāyatananti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sīlaṃ acetasikanti? Āmantā. Phasso acetasikoti? Na hevaṃ vattabbe …pe… sīlaṃ acetasikanti? Āmantā. Vedanā…pe… saññā…pe… cetanā…pe… saddhā…pe… vīriyaṃ…pe… sati…pe… samādhi…pe… paññā acetasikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Phasso cetasikoti? Āmantā. Sīlaṃ cetasikanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… vedanā…pe… saññā…pe… cetanā…pe… saddhā…pe… vīriyaṃ…pe… sati…pe… samādhi…pe… paññā cetasikāti? Āmantā. Sīlaṃ cetasikanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

591. Sīlaṃ acetasikanti? Āmantā. Aniṭṭhaphalanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu iṭṭhaphalanti? Āmantā. Hañci iṭṭhaphalaṃ, no ca vata re vattabbe – ‘‘sīlaṃ acetasika’’nti.

Saddhā iṭṭhaphalā, saddhā cetasikāti? Āmantā. Sīlaṃ iṭṭhaphalaṃ, sīlaṃ cetasikanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… vīriyaṃ…pe… sati…pe… samādhi…pe… paññā iṭṭhaphalā, paññā cetasikāti? Āmantā. Sīlaṃ iṭṭhaphalaṃ, sīlaṃ cetasikanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sīlaṃ iṭṭhaphalaṃ, sīlaṃ acetasikanti? Āmantā . Saddhā iṭṭhaphalā, saddhā acetasikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sīlaṃ iṭṭhaphalaṃ, sīlaṃ acetasikanti? Āmantā. Vīriyaṃ…pe… sati…pe… samādhi…pe… paññā iṭṭhaphalā, paññā acetasikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

592. Sīlaṃ acetasikanti? Āmantā. Aphalaṃ avipākanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu saphalaṃ savipākanti? Āmantā. Hañci saphalaṃ savipākaṃ, no ca vata re vattabbe – ‘‘sīlaṃ acetasika’’nti…pe….

Cakkhāyatanaṃ acetasikaṃ avipākanti? Āmantā. Sīlaṃ acetasikaṃ avipākanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sotāyatanaṃ…pe… kāyāyatanaṃ …pe… rūpāyatanaṃ…pe… phoṭṭhabbāyatanaṃ acetasikaṃ avipākanti? Āmantā. Sīlaṃ acetasikaṃ avipākanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sīlaṃ acetasikaṃ savipākanti? Āmantā. Cakkhāyatanaṃ acetasikaṃ savipākanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sīlaṃ acetasikaṃ savipākanti? Āmantā. Sotāyatanaṃ…pe… kāyāyatanaṃ… rūpāyatanaṃ…pe… phoṭṭhabbāyatanaṃ acetasikaṃ savipākanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

593. Sammāvācā acetasikāti? Āmantā. Sammādiṭṭhi acetasikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammāvācā acetasikāti? Āmantā. Sammāsaṅkappo…pe… sammāvāyāmo…pe… sammāsati…pe… sammāsamādhi acetasikoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammākammanto…pe… sammāājīvo acetasikoti? Āmantā. Sammādiṭṭhi acetasikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammāājīvo acetasikoti? Āmantā. Sammāsaṅkappo… sammāvāyāmo… sammāsati… sammāsamādhi acetasikoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sammādiṭṭhi cetasikāti? Āmantā. Sammāvācā cetasikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammādiṭṭhi cetasikāti? Āmantā. Sammākammanto…pe… sammāājīvo cetasikoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammāsaṅkappo…pe… sammāvāyāmo…pe… sammāsati…pe… sammāsamādhi cetasikoti? Āmantā. Sammāvācā cetasikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammāsamādhi cetasikoti? Āmantā. Sammākammanto…pe… sammāājīvo cetasikoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

594. Na vattabbaṃ – ‘‘sīlaṃ acetasika’’nti? Āmantā. Sīle uppajjitvā niruddhe dussīlo hotīti? Na hevaṃ vattabbe. Tena hi sīlaṃ acetasikanti.

Sīlaṃ acetasikantikathā niṭṭhitā.

10. Dasamavaggo

(102) 8. Sīlaṃ na cittānuparivattītikathā



590. Sīlaṃ acetasikanti? Āmantā. Rūpaṃ…pe… nibbānaṃ…pe… cakkhāyatanaṃ …pe… kāyāyatanaṃ… rūpāyatanaṃ…pe… phoṭṭhabbāyatananti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sīlaṃ acetasikanti? Āmantā. Phasso acetasikoti? Na hevaṃ vattabbe …pe… sīlaṃ acetasikanti? Āmantā. Vedanā…pe… saññā…pe… cetanā…pe… saddhā…pe… vīriyaṃ…pe… sati…pe… samādhi…pe… paññā acetasikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Phasso cetasikoti? Āmantā. Sīlaṃ cetasikanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… vedanā…pe… saññā…pe… cetanā…pe… saddhā…pe… vīriyaṃ…pe… sati…pe… samādhi…pe… paññā cetasikāti? Āmantā. Sīlaṃ cetasikanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

591. Sīlaṃ acetasikanti? Āmantā. Aniṭṭhaphalanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu iṭṭhaphalanti? Āmantā. Hañci iṭṭhaphalaṃ, no ca vata re vattabbe – ‘‘sīlaṃ acetasika’’nti.

Saddhā iṭṭhaphalā, saddhā cetasikāti? Āmantā. Sīlaṃ iṭṭhaphalaṃ, sīlaṃ cetasikanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… vīriyaṃ…pe… sati…pe… samādhi…pe… paññā iṭṭhaphalā, paññā cetasikāti? Āmantā. Sīlaṃ iṭṭhaphalaṃ, sīlaṃ cetasikanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sīlaṃ iṭṭhaphalaṃ, sīlaṃ acetasikanti? Āmantā . Saddhā iṭṭhaphalā, saddhā acetasikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sīlaṃ iṭṭhaphalaṃ, sīlaṃ acetasikanti? Āmantā. Vīriyaṃ…pe… sati…pe… samādhi…pe… paññā iṭṭhaphalā, paññā acetasikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

592. Sīlaṃ acetasikanti? Āmantā. Aphalaṃ avipākanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu saphalaṃ savipākanti? Āmantā. Hañci saphalaṃ savipākaṃ, no ca vata re vattabbe – ‘‘sīlaṃ acetasika’’nti…pe….

Cakkhāyatanaṃ acetasikaṃ avipākanti? Āmantā. Sīlaṃ acetasikaṃ avipākanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sotāyatanaṃ…pe… kāyāyatanaṃ …pe… rūpāyatanaṃ…pe… phoṭṭhabbāyatanaṃ acetasikaṃ avipākanti? Āmantā. Sīlaṃ acetasikaṃ avipākanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sīlaṃ acetasikaṃ savipākanti? Āmantā. Cakkhāyatanaṃ acetasikaṃ savipākanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sīlaṃ acetasikaṃ savipākanti? Āmantā. Sotāyatanaṃ…pe… kāyāyatanaṃ… rūpāyatanaṃ…pe… phoṭṭhabbāyatanaṃ acetasikaṃ savipākanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

593. Sammāvācā acetasikāti? Āmantā. Sammādiṭṭhi acetasikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammāvācā acetasikāti? Āmantā. Sammāsaṅkappo…pe… sammāvāyāmo…pe… sammāsati…pe… sammāsamādhi acetasikoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammākammanto…pe… sammāājīvo acetasikoti? Āmantā. Sammādiṭṭhi acetasikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammāājīvo acetasikoti? Āmantā. Sammāsaṅkappo… sammāvāyāmo… sammāsati… sammāsamādhi acetasikoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sammādiṭṭhi cetasikāti? Āmantā. Sammāvācā cetasikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammādiṭṭhi cetasikāti? Āmantā. Sammākammanto…pe… sammāājīvo cetasikoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammāsaṅkappo…pe… sammāvāyāmo…pe… sammāsati…pe… sammāsamādhi cetasikoti? Āmantā. Sammāvācā cetasikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammāsamādhi cetasikoti? Āmantā. Sammākammanto…pe… sammāājīvo cetasikoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

594. Na vattabbaṃ – ‘‘sīlaṃ acetasika’’nti? Āmantā. Sīle uppajjitvā niruddhe dussīlo hotīti? Na hevaṃ vattabbe. Tena hi sīlaṃ acetasikanti.

Sīlaṃ acetasikantikathā niṭṭhitā.

10. Dasamavaggo

(102) 8. Sīlaṃ na cittānuparivattītikathā




#### 注意此处是断点重试开始位置，可能需要清理此位置之前的一次翻译 ####
以下是完整的简体中文直译:
590. 戒是非心所吗?是的。色...涅槃...眼处...身处...色处...触处是非心所吗?不应这样说...戒是非心所吗?是的。触是非心所吗?不应这样说...戒是非心所吗?是的。受...想...思...信...精进...念...定...慧是非心所吗?不应这样说...
触是心所吗?是的。戒是心所吗?不应这样说...受...想...思...信...精进...念...定...慧是心所吗?是的。戒是心所吗?不应这样说...
591. 戒是非心所吗?是的。是不可爱果吗?不应这样说...难道不是可爱果吗?是的。如果是可爱果,则不应说"戒是非心所"。
信是可爱果,信是心所吗?是的。戒是可爱果,戒是心所吗?不应这样说...精进...念...定...慧是可爱果,慧是心所吗?是的。戒是可爱果,戒是心所吗?不应这样说...
戒是可爱果,戒是非心所吗?是的。信是可爱果,信是非心所吗?不应这样说...戒是可爱果,戒是非心所吗?是的。精进...念...定...慧是可爱果,慧是非心所吗?不应这样说...
592. 戒是非心所吗?是的。是无果无异熟吗?不应这样说...难道不是有果有异熟吗?是的。如果是有果有异熟,则不应说"戒是非心所"...
眼处是非心所无异熟吗?是的。戒是非心所无异熟吗?不应这样说...耳处...身处...色处...触处是非心所无异熟吗?是的。戒是非心所无异熟吗?不应这样说...
戒是非心所有异熟吗?是的。眼处是非心所有异熟吗?不应这样说...戒是非心所有异熟吗?是的。耳处...身处...色处...触处是非心所有异熟吗?不应这样说...
593. 正语是非心所吗?是的。正见是非心所吗?不应这样说...正语是非心所吗?是的。正思惟...正精进...正念...正定是非心所吗?不应这样说...正业...正命是非心所吗?是的。正见是非心所吗?不应这样说...正命是非心所吗?是的。正思惟...正精进...正念...正定是非心所吗?不应这样说...
正见是心所吗?是的。正语是心所吗?不应这样说...正见是心所吗?是的。正业...正命是心所吗?不应这样说...正思惟...正精进...正念...正定是心所吗?是的。正语是心所吗?不应这样说...正定是心所吗?是的。正业...正命是心所吗?不应这样说...
594. 不应说"戒是非心所"吗?是的。戒生起后灭去时成为恶戒者吗?不应这样说。那么戒是非心所。
戒是非心所的讨论结束。
10. 第十品
(102) 8. 戒不随心转的讨论

595. Sīlaṃ na cittānuparivattīti? Āmantā. Rūpaṃ… nibbānaṃ… cakkhāyatanaṃ…pe… phoṭṭhabbāyatananti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sīlaṃ na cittānuparivattīti? Āmantā. Phasso na cittānuparivattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sīlaṃ na cittānuparivattīti? Āmantā. Vedanā…pe… saññā… cetanā… saddhā… vīriyaṃ… sati… samādhi…pe… paññā na cittānuparivattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Phasso cittānuparivattīti? Āmantā. Sīlaṃ cittānuparivattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… vedanā…pe… saññā… cetanā … saddhā… vīriyaṃ… sati… samādhi…pe… paññā cittānuparivattīti? Āmantā. Sīlaṃ cittānuparivattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

596. Sammāvācā na cittānuparivattīti? Āmantā. Sammādiṭṭhi na cittānuparivattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammāvācā na cittānuparivattīti? Āmantā. Sammāsaṅkappo… sammāvāyāmo… sammāsati…pe… sammāsamādhi na cittānuparivattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sammākammanto…pe… sammāājīvo na cittānuparivattīti? Āmantā . Sammādiṭṭhi na cittānuparivattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammāājīvo na cittānuparivattīti ? Āmantā. Sammāsaṅkappo… sammāvāyāmo… sammāsati…pe… sammāsamādhi na cittānuparivattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sammādiṭṭhi cittānuparivattīti? Āmantā. Sammāvācā cittānuparivattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammādiṭṭhi cittānuparivattīti? Āmantā. Sammākammanto…pe… sammāājīvo cittānuparivattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sammāsaṅkappo … sammāvāyāmo… sammāsati…pe… sammāsamādhi cittānuparivattīti? Āmantā. Sammāvācā cittānuparivattīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sammāsamādhi cittānuparivattīti? Āmantā. Sammākammanto…pe… sammāājīvo cittānuparivattīti ? Na hevaṃ vattabbe…pe….

597. Na vattabbaṃ – ‘‘sīlaṃ na cittānuparivattī’’ti? Āmantā. Sīle uppajjitvā niruddhe dussīlo hotīti? Na hevaṃ vattabbe. Tena hi sīlaṃ na cittānuparivattīti.

Sīlaṃ na cittānuparivattītikathā niṭṭhitā.

10. Dasamavaggo

(103) 9. Samādānahetukathā

598. Samādānahetukaṃ sīlaṃ vaḍḍhatīti? Āmantā. Samādānahetuko phasso vaḍḍhati, vedanā vaḍḍhati, saññā vaḍḍhati, cetanā vaḍḍhati, cittaṃ vaḍḍhati, saddhā vaḍḍhati, vīriyaṃ vaḍḍhati, sati vaḍḍhati, samādhi vaḍḍhati, paññā vaḍḍhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Samādānahetukaṃ sīlaṃ vaḍḍhatīti? Āmantā. Latā viya vaḍḍhati, māluvā viya vaḍḍhati, rukkho viya vaḍḍhati, tiṇaṃ viya vaḍḍhati, muñjapuñjo viya vaḍḍhatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



以下是完整的简体中文直译:
595. 戒不随心转吗?是的。色...涅槃...眼处...触处不随心转吗?不应这样说...戒不随心转吗?是的。触不随心转吗?不应这样说...戒不随心转吗?是的。受...想...思...信...精进...念...定...慧不随心转吗?不应这样说...
触随心转吗?是的。戒随心转吗?不应这样说...受...想...思...信...精进...念...定...慧随心转吗?是的。戒随心转吗?不应这样说...
596. 正语不随心转吗?是的。正见不随心转吗?不应这样说...正语不随心转吗?是的。正思惟...正精进...正念...正定不随心转吗?不应这样说...
正业...正命不随心转吗?是的。正见不随心转吗?不应这样说...正命不随心转吗?是的。正思惟...正精进...正念...正定不随心转吗?不应这样说...
正见随心转吗?是的。正语随心转吗?不应这样说...正见随心转吗?是的。正业...正命随心转吗?不应这样说...
正思惟...正精进...正念...正定随心转吗?是的。正语随心转吗?不应这样说...正定随心转吗?是的。正业...正命随心转吗?不应这样说...
597. 不应说"戒不随心转"吗?是的。戒生起后灭去时成为恶戒者吗?不应这样说。那么戒不随心转。
戒不随心转的讨论结束。
10. 第十品
(103) 9. 受持因的讨论
598. 戒因受持而增长吗?是的。触因受持而增长,受增长,想增长,思增长,心增长,信增长,精进增长,念增长,定增长,慧增长吗?不应这样说...
戒因受持而增长吗?是的。像藤蔓一样增长,像蔓草一样增长,像树木一样增长,像草一样增长,像芒草丛一样增长吗?不应这样说...

599. Samādānahetukaṃ sīlaṃ vaḍḍhatīti? Āmantā. Sīlaṃ samādiyitvā kāmavitakkaṃ vitakkentassa byāpādavitakkaṃ vitakkentassa vihiṃsāvitakkaṃ vitakkentassa sīlaṃ vaḍḍhatīti? Āmantā. Dvinnaṃ phassānaṃ…pe… dvinnaṃ cittānaṃ samodhānaṃ hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… dvinnaṃ phassānaṃ…pe… dvinnaṃ cittānaṃ samodhānaṃ hotīti ? Āmantā. Kusalākusalā sāvajjānavajjā hīnapaṇītā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā sammukhībhāvaṃ āgacchantīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Kusalākusalā sāvajjānavajjā hīnapaṇītā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā sammukhībhāvaṃ āgacchantīti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘cattārimāni, bhikkhave, suvidūravidūrāni! Katamāni cattāri? Nabhañca, bhikkhave, pathavī ca – idaṃ paṭhamaṃ suvidūravidūraṃ…pe… tasmā sataṃ dhammo asabbhi ārakā’’ti. Attheva suttantoti? Āmantā . Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘kusalākusalā sāvajjānavajjā hīnapaṇītā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā sammukhībhāvaṃ āgacchantī’’ti.

600. Na vattabbaṃ – ‘‘samādānahetukaṃ sīlaṃ vaḍḍhatī’’ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘ārāmaropā vanaropā…pe… dhammaṭṭhā sīlasampannā te janā saggagāmino’’ti. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi samādānahetukaṃ sīlaṃ vaḍḍhatīti.

Samādānahetukathā niṭṭhitā.

10. Dasamavaggo

(104) 10. Viññatti sīlantikathā

601. Viññatti sīlanti? Āmantā. Pāṇātipātā veramaṇīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… adinnādānā veramaṇīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… kāmesumicchācārā veramaṇīti? Na hevaṃ vattabbe …pe… musāvādā veramaṇīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Abhivādanaṃ sīlaṃ, paccuṭṭhānaṃ sīlaṃ, añjalikammaṃ sīlaṃ, sāmīcikammaṃ sīlaṃ, āsanābhihāro sīlaṃ, seyyābhihāro sīlaṃ, pādodakābhihāro sīlaṃ, pādakathalikābhihāro sīlaṃ, nhāne piṭṭhiparikammaṃ sīlanti? Āmantā . Pāṇātipātā veramaṇīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

602. Na vattabbaṃ – ‘‘viññatti sīla’’nti? Āmantā. Dussilyanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… tena hi viññatti sīlanti.

Viññatti sīlantikathā niṭṭhitā.

10. Dasamavaggo

(105) 11. Aviññatti dussilyantikathā



以下是完整的简体中文直译：
599. 受持因的戒增长吗?是的。戒在受持后思维欲念、思维恶念、思维伤害念时增长吗?是的。两种触...两种心的结合会产生吗?不应这样说...两种触...两种心的结合会产生吗?是的。善法与恶法、可受法与不可受法、低劣与高尚、黑与白的法会到来吗?不应这样说...
善法与恶法、可受法与不可受法、低劣与高尚、黑与白的法会到来吗?是的。难道不是佛陀所说的——“四种，僧众啊，远近的！哪四种？空与地——这是第一种远近的...因此，法是有善者的保护”的吗?确实是经文吗?是的。因此不应说“善法与恶法、可受法与不可受法、低劣与高尚、黑与白的法会到来”。
600. 不应说“受持因的戒增长吗”?是的。难道不是佛陀所说的——“森林中的树木...法地上具戒的人们是往生天界的”吗?确实是经文吗?是的。因此受持因的戒增长。
受持因的讨论结束。
10. 第十品
(104) 10. 戒的定义讨论
601. 戒的定义是什么?是的。杀生的戒戒是吗?不应这样说...不偷盗的戒是吗?不应这样说...不淫乱的戒是吗?不应这样说...不妄语的戒是吗?不应这样说...不饮酒的戒是吗?不应这样说...
礼节的戒、起身的戒、合掌的戒、正当行为的戒、坐姿的戒、卧姿的戒、脚洗的戒、脚踏的戒、沐浴的准备戒是吗?是的。杀生的戒是吗?不应这样说...不饮酒的戒是吗?不应这样说...
602. 不应说“戒的定义”吗?是的。不良行为的戒是吗?不应这样说...因此这就是戒的定义。
戒的定义讨论结束。
10. 第十品
(105) 11. 不良行为的讨论

603. Aviññatti dussilyanti? Āmantā. Pāṇātipātoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… adinnādānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… kāmesumicchācāroti? Na hevaṃ vattabbe…pe… musāvādoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Pāpakammaṃ samādiyitvā dānaṃ dadantassa puññañca apuññañca ubho vaḍḍhantīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… puññañca apuññañca ubho vaḍḍhantīti? Āmantā . Dvinnaṃ phassānaṃ…pe… dvinnaṃ cittānaṃ samodhānaṃ hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… dvinnaṃ phassānaṃ…pe… dvinnaṃ cittānaṃ samodhānaṃ hotīti? Āmantā. Kusalākusalā sāvajjānavajjā hīnapaṇītā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā sammukhībhāvaṃ āgacchantīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Kusalākusalā sāvajjānavajjā hīnapaṇītā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā sammukhībhāvaṃ āgacchantīti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘cattārimāni, bhikkhave, suvidūravidūrāni ! Katamāni cattāri? Nabhañca, bhikkhave, pathavī ca – idaṃ paṭhamaṃ suvidūravidūraṃ…pe… tasmā sataṃ dhammo asabbhi ārakā’’ti. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘kusalākusalā sāvajjānavajjā hīnapaṇītā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā sammukhībhāvaṃ āgacchantī’’ti.



以下是完整的简体中文直译:
603. 非表示是恶行吗?是的。是杀生吗?不应这样说...是偷盗吗?不应这样说...是邪淫吗?不应这样说...是妄语吗?不应这样说...是饮酒吗?不应这样说...
作恶业后布施时,功德和罪过都增长吗?不应这样说...功德和罪过都增长吗?是的。两种触...两种心的结合会产生吗?不应这样说...两种触...两种心的结合会产生吗?是的。善法与恶法、可受法与不可受法、低劣与高尚、黑与白的对应法会出现吗?不应这样说...
善法与恶法、可受法与不可受法、低劣与高尚、黑与白的对应法会出现吗?是的。难道不是佛陀所说的——"比丘们,这四种是极其遥远的!哪四种?比丘们,天空与大地——这是第一种极其遥远的...因此,善人的法远离恶人"吗?确实有这样的经文吗?是的。因此不应说"善法与恶法、可受法与不可受法、低劣与高尚、黑与白的对应法会出现"。

604. Na vattabbaṃ – ‘‘aviññatti dussilya’’nti? Āmantā. Nanu pāpakammaṃ samādinno āsīti? Āmantā. Hañci pāpakammaṃ samādinno āsi, tena vata re vattabbe – ‘‘aviññatti dussilya’’nti.

Aviññatti dussilyantikathā niṭṭhitā.

Dasamavaggo.

Tassuddānaṃ –

Upapattesiye pañcakkhandhe aniruddhe kiriyā pañcakkhandhā uppajjanti, maggasamaṅgissa rūpaṃ maggo, pañcaviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā, pañcaviññāṇā kusalāpi akusalāpi, pañcaviññāṇā sābhogā, maggasamaṅgī dvīhi sīlehi samannāgato, sīlaṃ acetasikaṃ, sīlaṃ na cittānuparivatti, samādānahetukaṃ sīlaṃ vaḍḍhatīti, viññattisīlaṃ aviññatti dussilyanti.

Dutiyo paṇṇāsako.

Tassuddānaṃ –

Niyāmasaṅgahagatānisaṃsatā ca nirodhoti [niyāma saṅgahagatānisaṃsatā atthi pañcavokārabhavo nirodho maggasamaṅgissa pañcavokārabhavoti (sī. syā. ka.), niyāma saṅgaha gatānisaṃsatā atthi pañcavokārabhavo maggasamaṅgissa no pañcavokārabhavo (pī.)].

以下是完整的简体中文直译:
604. 不应说"非表示是恶行"吗?是的。难道不是已经受持了恶业吗?是的。如果已经受持了恶业,那么应该说"非表示是恶行"。
非表示是恶行的讨论结束。
第十品。
其摘要:
在生起时未灭的五蕴中生起作业的五蕴,具道者的色是道,具五识者有道修习,五识是善的也是不善的,五识是有意图的,具道者具有两种戒,戒是非心所,戒不随心转,受持因的戒增长,表示是戒而非表示是恶行。
第二个五十。
其摘要:
决定、摄、得益和灭尽[决定、摄、得益,有五蕴有,灭尽,具道者的五蕴有]。

